Profile

Servisu Munisipal Protesaun Sivil no Jestaun Desastre Naturais

Naran Kumpletu                      : João Martins

Habilitasaun Literária              : Licenciatura Ekonómia

Fatin no Data Moris                : Quiar; 21 de Julhu de 1980

Estado Sivil                             : Kaben nain

Sexu                                        : Mane

Religiaun                                 : Katólika

Nasionalidade                         : Timorense

Hela fatin                                 : Tabako-Lot, Debos-Suai

Kategoria                                 : Tekniku Profissional/ Grau C

Pozisaun                                 :Diretor Servisu Munisipal Protesaun Sivil e Jestaun      Desastre Naturais

N0.Kontaktu                            : (670) 77136008/,77331740

Email                                       : jmcovalima1980@gmail.com

I. INTRODUSAUN

BAZE LEGAL

  1. Dekretu Lei N0. 3/2016, 50 alterasaun ba DL N0.84/2023 de 23 Novembru konaba O Estatutu das Administrasaun Munisipais e Grupo Tekniku Interministerial Desentralizasaun Administrativa iha artigu 15 ho artigu 16 kona ba Kompetensia sira ho Diploma Ministerial N0.85/2023 de 29 de Dezembru iha artigu 50 ho artigu 51 kona ba Misaun no Tarefas sir. hanesan tuir mai ne,e;

Kompetensia sira;

Artigu 15

Kompete ba Autoridade Munisipál sira, iha área Protesaun Sivil atu:

  • Submete ba aprovasaun membru Governu responsável ba área Protesaun Sivil nian proposta kona-ba Planu Munisipál ba Emerjénsia no Protesaun Sivil;
    • Ezekuta planu munisipál emerjénsia no protesaun sivíl nian, liu hosi koordenasaun ho Polísia Nasionál Timor-Leste no ho Autoridade Nasionál Protesaun Sivíl nian;
  • Aprova, mantein atualizadu no ezekuta Planu hirak kona-ba Evakuasaun Edifísiu Públiku sira no Ekipamentu hirak kolektivu iha Situasaun Emerjénsia nian;
    • Aprova, mantein atualizadu no ezekuta Planu Munisipal ba Prevensaun no ba Kombate hasoru Sunu Rai;
    • Investe iha harí, konserva no hadi’a kuartél ba bombeiru sira;
    • Investe iha hadi’a no hafoun uma kuartel ba bombeirus no ba ninia korpu bombeirus sira hodi bele assegura katak bombeiru sira iha ekipamentu hirak nesessáriu ba hala’o ninia misaun;
    • Investe iha harí, konserva no hadi’a sentru munisipál sira ba protesaun sivil;
    • Investe iha harí, konserva no hadi’a infra-estrutura hirak ba prevensaun no ba apoiu iha kombate hasoru sunu-rai;
    • Asegura limpeza no benefisiasaun floresta Estadu nian sira.

Artigu 16

Kompete ba Autoridade Munisipál sira, iha área Jestaun Dezastre Naturál sira atu:

  • Identifika área hirak iha territóriu laran ne’ebe iha risku ás-liu mosu dezastre natural sira;
    • Ezekuta asaun prevensaun, mitigasaun (hamenus) no resposta ba situasaun hirak emerjénsia nian nebe mosu hosi dezastre naturál sira;
    • Promove informasaun no esklaresimentuba populasaun sira kona-ba risku sira iha hamosu dezastre natural sira no kona-ba komportamentu hirak nebe bele adopta atu kaer hasoru situasaun sira ne’e;
    • Assegura armazena no konserva ai-han,material no ekipamentu hirak nesessáriu atu hala’o iha situasaun emerjênsia nian sira nebe rezulta hosi dezastre natural hirak mosu.
    • Informa ba Administrasaun Sentral nesessidade hirak deteta ona iha matéria konaba atu garante apoiu umanitáriu nebe atu hala’o, bainhira mosu dezastre natural sira;
    • Atu garante populasaun sira apoiu umanitáriu ne’ebe nesesáriu, liu hosi distribuisaun bein-alimentár sira, uma-mahon provizóriu, nune’e mos akompañamentu ba ema, ba família no ba komunidade hirak afetadu tanba dezastre naturál sira;
    • Kolabora iha ezekuta Planu Munisipál konaba Emerjénsia no Protesaun Sivil.      

Diploma Ministerial N0.85/23 de 29 de Dezembru

Artigu Servisu 50 º.

Visaun no Missaun

  • Visaun

Sosiedade ida ho nia meiu ambiente protejida, seguru no dignu, atu bele kontribui ba dezenvolvimentu ekonomiku, sosial no kultural nasaun ne’e nian.

  • Misaun

Dezenvolve Governu Lokal ida ke forte atu bele garante protesaun no fo atendimentu ba komunidade ho sira nia riku soin sira no meiu ambiente.

Tarefas Servisu Municipal Protesaun Sivil no Jestaun Dezastre Naturais

Artigu 51

Tarefas
Servisu Munisípiu Protesaun Sivíl no Jestaun Desastres Naturais:

  1. Hakerek no estuda informasaun ne’ebé presiza, iha koordinasaun ho Autoridade Protesaun Sivíl, hodi dezenvolve no formula proposta planu munisipal emergénsia no protesaun sivíl ho sira nia koreksaun ka atualizasaun sira.
  2. Halo no apresenta ba Prezidente Autoridade Munisipal proposta Plano Munisipal Emergénsia no Protesaun Sivil, Planos Evakuasaun Edífisiu sira Publiku no Ekipamentu Koletivu iha Situasaun Emergénsia no ida-ne’ebé mak atualizasaun ka korreksaun nian.
  3. Halo promove asaun ne’ebé presiza hodi hala plano munisipiu husi emergénsia no protesaun sivíl.
  4. Estuda no halo dezenvolvimentu, iha koordinasaun ho Autoridade Protesaun Sivíl, no submete ba aprovasaun Prezidente Autoridade Munisipál proposta planu evakuasaun edifísiu públiku no ekipaimentu koletivu iha situasaun emerjénsia, inkluí koreksaun no atualizasaun ne’ebé relevánte.
  5. Fomenta açoultu ne’ebé presiza ba halo kompletu no operasionálidade planu evakuasaun prédiu públiku no ekipamentu koletivu iha situasaun emerjénsia, koreksaun no atuatizasaun sira ne’ebé releváns.
  6. Iha koordinasaun ho Servisu Munisipál Obras Públicas no Saúde no ho Autoridade Protesaun Sivil, estudia, dezenvolve no submete ba prezidente Autoridade Munisipál proposaun Planu Munisipál Prevensaun no Konbate Fogu Florestal.
  7. Iha koordenasaun ho Servisu Sidade ba Obras Públiku, Transportes, no Agrikultura, halo asaun ne’ebé presiza hodi dezenvolve planu sidade prevensaun no kontrajasaun ba labarik-ahi iha florestas.
  8. Sugere ba Prezidente Autoridade Munisipal hodi loke prosedimentu aprovizionamentu atu haree obra sira no fornesementu nesesariu  ba konstrusaun, konservasaun, reparasaun no operasaun kuartéis bombeiros sira, sentru munisipal proteksaun sivil sira no kontingente recursu umanu sira ne’ebé tuir, no infraestrutura no ekipamentu prevensaun no kumele kuak foin tanba fahi selva sira;
  9. Kolabora ho Servisu Munisipál Aprovisionamentu no Autoridade Protesaun Sivil hodi halo elaborasaun espesifikasaun tékniku ne’ebé tenke iha dokumentus prosedimentu aprovisionamentu hodi adjudikas kontratu públiku atu halo obra ka hodi fó bems ba konstruksaun, konservasaun, reparasaun no operasionalidade kuartéis bombeiros, sentru munisipál protesaun sivil no kontinjentes humanu ne’ebé relevante no infraestrutura no ekipamentu prevensaun no kombate ba tenku-foho.
  10. Programa, planu no halo husi, iha koordinasaun ho Autoridade Protesaun Sivil, aksaun hodi limpa no prevensaun atu la’o hanesan atu tula iha rai foho estadu.
  11. Halo aksaun fiscalizasaun no identifika riziku tula iha rai foho komunidade ka proprietariu pribadu.
  12. Hato’o no identifika komunidade sira ka ema hotu-hotu, depende husi seluk mak floresta komunidade ka floresta privadu, medidu ne’ebé ne’ebe presiza hodi hamosu ka mitigasaun hahú queimadura iha floresta;
  13. Inspeksaun sira fatin ne’ebé atua ka proponha atu atua establisimentu komérsiu, industriál ka servisu no prepara no notifika Servisu Munisipál Jestaun Merkadu no Turizmu kona-ba riziku sira iha protesaun sivíl.
  14. Apoiu Autoridade Protesaun Sivil, bombeirus, polísia, forcas militár no profesionais saude iha kontektu halo asaun emergénsia no protesaun sivil.
  15. Kolekta no estuda, iha koordinasaun ho Autoridade Protesaun Sivíl, informasaun ne’ebé presiza atu identifika area teritoriu ne’ebé hela ho risiku boot atu akontese dezastre natural;
  16. Estuda, desenvovle no halo, iha koordina ho Autoridade Protesaun Sivil, asaun informasaun no konsiensia uza publiku kona-ba risku sira husi akontesimentu desastra naturál no kona-ba forma no estrategia husi mitigasaun risku sira no konsekuesa desastre naturál.
  17. Estuda no halo dezenvolvimentu iha koordinasaun ho Autoridade Proteksaun Sivil, no aprezenta ba aprovasaun Prezidente Autoridade Munisipál, manwal gestao dezenastru naturál, inklui atualizasaun no koreksaun ne’ebé konsidera neksesariu.
  18. Hahu, inventaria, armazena no konserva husi bon kondisaun ba konsumu ka uza, alimentos, materiais no ekipamentu ne’ebé nesesariu atu atende situasaun emerjénsia ne’ebé resulta hosi dezastre natural.
  19. Halo no apresenta relatóriu periódiku ba Prezidente Autoridade Munisipiu kona-ba necessidade no falta ne’ebé deteta iha área aliméntus, materiais no ekipamentu hodi ajuda populu ne’ebé afeta husi dezastre natural.
  20. Assegura distribusaun husi komida, abrigu, materiál no ekipamentu ne’ebé preciuzu ba populasaun ne’ebé afeta husi dezastre natural, iha koordinasaun ho Autoridade Protesaun Sivil, hodi suporta vida no proteje integridade fíziku no psíjiku sira.
  21. Halo buat hela servisu seluk iha área protesaun sivíl, prevensaun no kombate   florestal, no desastres natural ne’ebé provoka husi razus natural ka husi razus humana, ne’ebé presiza hodi fasilita kompeténsia ne’ebé Autoridade Munisipál tenki halo sira ne’ebé foin hanesan ordens hosi autoridadi superior no ne’ebé la lo’o ba orgaun ka servisu seluk iha Autoridade Munisipál.

Artigo 52.º
   Departamentu sira

Servisu Munisipal Proteksaun Sivil inklui:

  1. Departamentu Planeamentu no Gerensia Equipamentu Proteksaun Sivil, responsavel ba haree dala akasaun no tramita prosesu sira administrativu ne’ebé presiza hodi halo servisu ne’ebé preve ona iha   paragrafu a), b), d), e), f), h), i), u), o) no q) hosi artigu anterior.
  2.  Departamentu Prevensao no Informasaun, responsavel ba pratika buat sira no ba prosessu administrativu ne’ebé neksesariu hodi halo servisu sira ne’ebé   preve ona iha  alina c), g), j), k), l), m), n), u), no p), hosi artigu anterior.
  3.  Departamentu Suporta no Operasaun Emerjénsia, responsavel ba pratika atos no trasmita prosesu administrativu ne’ebé presiza ba ezersisu tarefa ne’ebé preve ona iha alínea r), s), t) no u) hosi artigu anterior.
  4. Departamentu sira ne’ebé previze iha numeru anterior sei lideradu husi Kapitãu Departamentu, ne’ebé sei naran ba regimentu komisaun servisu, tuir Decritu-Lei n.º 3/2016, 16 Marsu.

Organograma

Servisu Municipal Protesaun Sivil no Jestaun Dezastre Naturais

Forsa Trabalhu Servisu Municipal Protesaun Sivil no Jestaun

Dezastre Naturais

NuNaran KompletuSexuPozisaunN. EdukasaunObservasaun
1João MartinsMDirectorLic.EconomiaF. Publiku
2Vitorino Inaçio  MXefi Dep.Planeamentu no Jestaun EkipamentuB. EdukasaunF. Publiku
3Francisco B. AmaralMXefi Dep. EmergenciasSecundariuF. Publiku
4Jose Fatima xavierMXefi Dep. InformasaunLic. Adm. PublikF. Publiku
5Rosalino de AndradeMOfisial FinançasSecundariuF. Publiku
6Sabino AmaralmOfisial ProgramaSecundariuF. Publiku
7Romana CardosoFOfisial Apoiu FinançasLic. CSH.  F. Ajente
8Almerio A. dos ReisMOfisial Tec. Adm. No RHLic CoptF Kontratadu
9Egito de JesusMOfisial Log. No ArmagenamentuSecundariuF Kontratadu
10Yohanes CardosoMOfisial Pontu VogalSecundariuF Kontratadu
11José FreitasMOfisial Informasaun no EmergensiaSecundariuF Kontratadu
12Abrilio F. VicenteMOfisial Pontu VogalSecundariuF Kontratadu
13Celestino M. de AroujoMOfisial Pontu VogalSecundariuF Kontratadu
14Eugenia J.A.de AroujoFOfisial ArquivamentuSecundariuF Kontratadu
15Imaculada M.M.da SilvaFOfisial ArquivamentuSecundariuF Kontratadu
16Angelita do CarmoFOfisial Emergensia MotorizasaunSecundariuF Kontratadu
17Vitor Maia MarçalMMotoristaPre-SecundariuF Kontratadu
18Manuel B. MendonçaMOfisial ArmagenamentuSecundariaF Kontratadu

Dados Familia Afeitadu ba Desastre Naturais

  N0  Postu Adm.Tinan 2024Tinan 2025  Total Xefe Familia 2024 & 2025  Total Membru Familia 2024 & 2025
Xefe FamiliaMembru FamiliaXefe FamiliaMembru Familia
1Suai3791137561534351290
2Maucatar26190508876278
3Fatululic31100311
4Fohorem415198623101
5Fatumea5163314338159
6Tilomar521563420486360
7Zumalai257771682363251007
TOTAL72622962609109863206


Bele asesu file PDF anexa iha kraik ne’e



  • SM.-Protesaun-Sivil-no-Dezastre-2025.pdf pdf (3.69 MBkb) [ Deskarrega ]

© 2026 Autoridade Munisipal Covalima