Agradese wain ba Maromak, natureza, mártires da pátria no entidades hotu ne’ebé fó apoiu hodi hato’o informasaun konaba atividade implementasaun no relatóriu anuál tinan 2025. Relatóriu dezenpeñu ba tinan 2026 ne’e halo hodi kumpri ba responsabilidade  ne’ebé hatu’ur iha dekretu lei nu 3/2016 seksaun VII kona-ba relatóriu evolusaun ezekusaun orsamentu no finansiamentu ba ba atividade sira.

Ekipa SMPID tekniku anual tinan 2026 hakarak hato’o agradesimentu ba Dirijentes Servisu Munisipál, Delegasaun Territoriál no Administrador Postu sira ne’ebé kontribui hodi fornese dadus hodi ekipa SMPID bele finaliza relatóriu anuál ne’e. 

Diretor Planementu Integradu Dezemvolvimentu hakarak hato’o agradesimentu ba:

  1. Presidente Autoridade Munisipal Covalima. 
  2. Exelénsia Sekretáriu Autoridade Munisipál Planementu Integradu Dezemvolvimentu Covalima

Covalima, 15 de Dezembro de 2025

Carlito Barros Dos Reis

Diretor SMPID

                                                                                                             

1.INTRODUSAUN

 1.1 Papél Planeamentu Integradu Dezemvolvimentu Munisipal Covaliama

Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor Leste nian determina no 1 hosi artigu 5 katak: estadu respeita prinsipiu kona-ba desentralizasaun administrativa públiku iha ninia organizasaun territoriál, no artigu 72 ko’alia kona-ba poder lokál iha forma hosi pesoa koletiva territóriu nian ne’ebé iha nia orgaun reprezentativu sira ho objetivu atu organiza partisipasaun sidadaun sira nian iha solusaun ba problema rasik iha komunidade laran no atu promove dezenvolvimentu lokál, hodi la hakat liu partisipasaun estadu nian. 

Objetivu estadu iha artigu 6 letra (g) Garante dezenvolvimentu ba ekonomia, ba progresu siénsia no téknika; no (i) Promove dezenvolvimentu ida-ne’ebé nakait kabeer ba setór oioin no rejiaun sira, no mós fahe loloos produtu nasionál nian. Husiartigurefere Governu, Primeiru Governu Konstitusionál, produz Planu Estratéjiku 2002 – 2020 no harmoniza di’ak liu tan iha IV Governu Konstitusional ho Planu Estratéjiku Dezenvolvimento Nasionál 2011 – 2030 ho objetivu haat ne’ebé atu alkansa liu hosi pólitika desenralizasaun administrasaun nian: dezenvolve setór iha área rurál, kria oportunidade foun sira ba partisipasaun demokrátika, promove instituisaun sira iha estadu ida forte no estabelese prestasaun servisu públiku nian sira ho efetivu, efisiente no ekuitativu.  Polítika Desentralizasaun Administrativa ne’ebé hatuur iha KRDTL artigu 5 no PED 2011-2030, governu konstitusional IV hahú ho faze deskonsentrasaun administrativa iha data 10 de Outubro 2016. Ho baze ba Dekretu Lei No 3/2016 hodi define estatutu Munisípiu Covalima hanesan “autoridade” ho postu 7, suku 30 na aldeia 348. Autoridade Munisípiu Covalima hala’o  nia misaun tuir artigu 6, Dekretu Lei No 3/2016, no hala’o funsaun administrativu estadu nian iha nível lokál liu hosi ezekusaun polítika no programa governu hodi promove no orienta dezenvolvimentu ekonomia-sosiál liu hosi prestasaun bein no servisu públiku iha setor hirak hanesan tuir mai: Edukasaun; Saúde; Siguransa Alimentar; Obras Públikas no Transporte; Bee, Saneamentu Báziku no Ambiente; Agrikultura, Jestaun  Merkadu no Turizmu; Asaun Sosiál; Protesaun Sivíl;  Jestaun Dezastre Natural sira; Rejistu Sivíl, Notariadu no Kadastral no Apoiu Organizasaun Non-Govermental.

1.2 Enkuadramentu Legal

Baze legál sira ne’ebé orienta instituisaun estadu tomak inklui Autoridade Munisípiu Covalima hodi kompri no submete relatóriu ezekusaun orsamental no relatóriu desempenho maka hanesan ;

• Konstituisaun RDTL 

  • Decretu Lei  N.º  84 /2023 de  23  de  Novembro
  • Procede  À  5.ª  Alteraçao  ao  Decreto- Lei  N.º 3/2016,  de 16  de  Março,  Soibre o  Estatuto das  Administraçoes  Municipais,  das Autoridades Municipais e  do  Grupo Técnico
  • Interministerial  Para A  Descentralizaçao  Administrativa
  • Artigu 91 Konteúdu

Planu investimentu munisípiu identifika kada projetu konstrusaun infraestrutura ka redezenvolvimentu, liuliu sira ne’ebé hili, aprova, no finansia iha ámbitu Planeamentu Integradu Dezenvolvimentu Munisipál, atu implementa iha munisípiu nia laran.

  • Artigu 92

Preparasaun no Aprovasaun

Proposta planu investimentu munisipál prepara hosi Sekretariadu Munisipál Planeamentu Integradu no Dezenvolvimentu, tuir regra sira ba partisipasaun hosi organizasaun komunitária no delegasaun territoriál sira ne’ebé estabelese ona iha enkuadramentu legál Planeamentu Integradu Dezenvolvimentu Munisipál nian.

  • Artigu 85
  • Konteúdu no Prosedimentu

1. Planu dezenvolvimentu munisipál kontein:

a) Deskrisaun ida kona-ba situasaun fízika no sosiál munisípiu nian;

b) Objetivu dezenvolvimentu ne’ebé atu alkansa;

c) Etapa no meta fízika no finanseira ne’ebé atu alkansa;

d) Deskrisaun ida kona-ba asaun sira ne’ebé atu hala’o, sira-nia prazu ida-idak, no ninia benefisiáriu prinsipál sira;

  • Artigu 88 Aprovasaun
  • Planu dezenvolvimentu munisípiu hetan aprovasaun hosi Konsellu Ministru, liuhosi rezolusaun Governu nian, tuir proposta hosi membru Governu responsável ba área administrasaun estadu nian.
  • Relatóriu Progresu kona-ba Ezekusaun Fízika no Finanseira ba Planu Investimentu Munisipál
  • Artigu 124 Konteúdu
  • Servisu Integradu Planeamentu no Dezenvolvimentu Munisipál prepara no submete ba Primeiru-Ministru relatóriu mensál, trimestrál, semestral, no anuál kona-ba ezekusaun fíziku no finanseiru planu investimentu munisipál nian.
  •  Relatóriu ne’ebé prevee iha númeru anteriór:
  •  Identifika projetu investimentu sira ne’ebé marka ona ba ezekusaun iha tinan atuál;
  • Identifika alokasaun orsamentu ne’ebé aloka ba projetu ida-idak ne’ebé atu ezekuta;
  • Identifika empreza sira-ne’ebé kualifikadu atu partisipa iha konkursu públiku munisipál ba adjudikasaun obra konstrusaun nian iha PDIM nia okos; d) Identifika empreza sira ne’ebé partisipa iha prosesu pré-kualifikasaun no la kualifikadu atu partisipa iha konkursu públiku munisipál ba adjudikasaun obra sira iha ámbitu PDIM nian, hodi hatudu razaun sira-nia kualifikasaun;
  •  Avalia estatutu ezekusaun fíziku projetu ida-idak nian;
  • Avalia estatutu ezekusaun finanseira projetu ida-idak nian; g) Indika razaun atrazu sira iha ezekusaun fízika no/ka finanseira projetu ida-idak nian kompara ho kalendáriu planeadu;
  • Aprezenta proposta sira kona-ba reajendamentu projetu sira-ne’ebé temi iha númeru anteriór;
  • Avalia impaktu husi implementasaun planu investimentu munisipál ba kriasaun empregu lokál;
  • Avalia impaktu husi implementasaun planu investimentu munisípiu hodi alkansa objetivu dezenvolvimentu munisípiu nian.

1.3. Vizaun no Misaun

1.3.1. Vizaun

“Populasaun Munisípiu Covalima ida ne’ebé seguru, asésivel, dezenvolvidu no prósperu ho rendimentu médiu altu iha setór hotu tuir lei, ukun fuan na norma tradisional sira”.

1.3.2. Misaun

Dezenvolve no Mellora servisu integradu ho partisipasaun komunidade hodi garante dezenvolvimentu kapitál sosiál ho eselente ba moris di’ak povu tomak iha Munisípiu Covalima.

  1. Estabelese no fortalese Planu Investimentu Munisípiu hodi Mellora programa infraestrutura bázika ho transparansia, justu tuir padraun konstrusaun obra ho kualidade hodi fasilita asesu di’ak ba komunidade.
  2. Estabelese, dezenvolve, mellora produtividade populasaun no hasa’e rendimentu ekonomia família hodi responde ba povo nia nesesidade bázika no sekundária. 
  3. Dezenvolve no promove igualidade jéneru ho inkluzaun sosiál sein diskriminasaun ba feto no mane, rasa, relijiaun, difisiente no invalidus ho tratamentu hanesan hodi kontribui ba dezenvolvimentu iha Munisípiu Covalima  Pilar estratejiku: 
  •  Pilar Dezenvolvimentu Infra-Estrutura.

Estabelese, dezenvolve, mellora no asegura  ligasaun estrada na ponte prinsipál hodi fasilita komunidade asesu ba merkadoria. Iha setór bee-moos, garante distribuisaun bee-moos no saneamentu iha nivel urbanu no rurál ho kualidade. Iha setór eletrisidade, garante asesu eletrisidade ba komunidade efetivamente lakan durante 24 oras. Iha setór transporte, promove terminal transporte terestre ho kualidade di’ak iha fatin estratéjika hodi reduz engarafamentu inklui lori retornu ba estadu.

  • Pilar Dezenvolvimentu Ekonomia

Dezenvolve, promove no mellora dezenvolvimentu infra-estrutura rurál ho kualidade iha setór hotu, atu fasilita asesu ba komunidade iha setór agrikultura, garante produsaun ho kualidade iha área; pekuaria, plantas industriais, hortikultura na floresta hodi hasa’e rendimentu komunidade hodi redus pobreza. Iha setór turizmu, konstrui infraestrutura bázika no promove fatin turistiku munisípiu hodi atrai turista lokál, nasionál no internasionál nuudar fonte prinsipál ba reseitas. Iha setór rekrusu naturais, sei identifika no halo estudu vialidade ba fatin ne’ebé sai nuudar hun ba dezenvolvimentu rekursu renovável no la renovavel nuudar fonte rendimentu ba estadu. Iha setór privadu,  sei promove formasaun kona-ba jestaun projetu, negósio, finansa no tékniku hodi kontribui reduz dezempregu. Setór koperativa, atu fó apoiu no kapasitasaun ba sira komunidade atu servisu hamutuk.

1.4. ORGANOGRAMA PDIM MUNICIPIU COVALIMA 2025

Bazeia ba 50 alterasaun Decreto Lei N.º 84/2023 iha tinan 2024 Autoridade Municipio Covalima kompleta ona Estrutura municipal mak hanesan tuir mai ne’e:

1.5. Distribusaun Forsa Traballu Munisipiu Covalima

Atu hadi’ak servisu iha autoridade munisipál hodi hala’o nia atendimentu ba públiku, liu hosi dirsaun servisu munisipál Planementu Integradu Munisipal koloka funsionáriu sira bazeia ba tarefa servisu iha servisu munisipál ida-idak atu nune’e bele halo atendimentu ho di’ak. Diretor SMPID munisipál iha tinan 2024 halo mós tarefa servisu ba funsionáriu hodi halao servisu iha servisu hodi implementa atividade sira ne’ebé haktuir ona iha planu asaun anuál. 

Distribuisaun forsa traballu iha SMPID Munisipál Covalima tuir knar no responsabilidade  iha ida-idak nia area hanesan iha tabela tuir mai: 

DivizaunTotal
Diretor1
Enjenaria Sivil5
Enjenaria Arquitektura4
Ofisial Finacas1
Pontufokal Administrasaun2
Totál13

1.6. Sumáriu Ezekutivu

Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu 2011 – 2030 ho objetivu haat ne’ebé atu alkansa liu hosi polítika desentralizasaun administrasaun nian, dezenvolve setór iha área rurál, kria oportunidade foun sira ba partisipasaun demokrátika, promove instituisaun sira iha estado ida forte no estabelese prestasaun servisu públiku nian sira ho efetivu, efisiente no ekuitativu. 

Dekretu Lei No 3/2016 no alterasaun sira define estatutu Munisípiu Covalima hanesan autoridade, ho nia misaun tuir artigu 6, hodi hala’o funsaun administrativu estadu nian liu hosi ezekusaun polítika no programa governu iha nivel lokál, promove no orienta dezenvolvimentu ekonomia-sosiál liu hosi prestasaun bein no servisu públiku iha setor hirak, hanesan: área edukasaun; saúde, siguransa alimentar, obras públika no transporte bee, saneamentu báziku no ambiente; agrikultura, jestaun merkadu no turizmu; asaun sosiál protesaun sivíl no jestaun dezastre naturais, rejistu sivíl, notariadu no kadastral, apoiu organizasaun non-govermental no organizasaun komunitáriu. 

Rezolusaun governu 45/2020 kona-ba ezekusaun estratéjia desentralizasaun administrativa nian no atu harii’i órgaun reprezentante podér lokál. Governu define mós asaun, objetivu estratéjiku no operasionál konkretu hirak atu atinje tuir kalendáriu hodi la’o tuir durasaun mandatu governamentál ba desentralizasaun administrativa. 

1.7. Lema

BA ENJEÑEIRU IDA LAIHA BUAT IDA NE’EBÉ IMPOSIVEL, IHA DE’IT BUAT NE’EBÉ LA VIÁVEL


© 2026 Autoridade Municipal de Covalima